Kas ir pretošanās inovācijām

Domāšanas inertums un pieraduma spēks – lūk, divi jaunieviešanas ienaidnieki. Un vēl ir bailes, jo īpaši, kad inovācijas ieviesošais cilvēks sāk sastapties ar gaidāmo izmaiņu realitāti.

Manā prātā ir viens piemērs, kurš raksta veidošanas laikā jau tika pabeigts, turklāt pabeigts tas bija vārda tiešākajā nozīmē pavisam nesekmīgi. Lūk, klients jau paša pirmā zvana laikā izklāstīja savu pārdošanas daļas automatizācijas projekta redzējumu, un man uzreiz kļuva skaidrs – cilvēks ieradies pareizajā vietā un darījums tiks noslēgts. Viss jau it kā būtu kārtībā, taču, kad projekts sāka pāriet uz reālās ieviešanas fāzi, sākās problēmas. Un problēmas sākās ar to, ka ieviešamās izmaiņas neatbilst ideālajai ainai, kas ir radusies klienta galvā.

Pat, ja cilvēks ir spējīgs savā prātā vai sarunās iedomāties iespēju ieviest inovācijas viņa kontrolētajā biznesā – tas pavisam ne vienmēr nozīmē reālu vēlmi ieviest šos jauninājumus.

Kā cīnīties ar pretošanos inovācijām

Lai arī cik triviāli tas neskanētu, taču… nekādi. Ar to vispār nevar cīnīties, jo – ja nav vēlmes kaut ko mainīt, tad tā arī neuzradīsies. Var mēģināt pārdot šo ideju kolēģim, priekšniekam, īpašniekam vai pat sev pašam, taču gadījumā, ja objekts, kuram tiek pārdota šī pati ideja, ir dabiski “inerts”, tad jebkura kustība izmaiņu virzienā beigsies labākajā gadījumā negatīvi.

Bet ko darīt tad, ja pretošanās inovācijām ir darbinieka galvā? Šeit ir trīs iespējamie notikumu attīstības scenāriji.

Variants A – izglītība. Var mēģināt apmācīt darbinieku un palīdzēt saprast gaidāmās sistēmas vai izmaiņu ieviešanas nepieciešamību.

Variants B – piespiešana. Autoritatīvā kārtībā paziņot kolēģim, ka turpmāk tikai šādi un nekādi citādi. Tas strādā, taču pastāv noteikts darbinieka demotivācijas risks.

Variants C – atbrīvošanās. Var atbrīvot savu kolēģi no gaidāmo pārmaiņu mocībām un vienkārši atlaist viņu. Cietsirdīgi? Toties pārbaudīti un efektīvi.

Un tomēr – eksistē viens patiešām brīnumaini iedarbīgs līdzeklis. Tas ir tas retais gadījums, kad ir “panaceja” inovāciju pretošanās problēmu risināšanā. Šo brīnumzālīti sauc par “līderību”.

Līderības loma inovācijās

Ne reizi vien esmu ievērojis, ka neadekvāti ātri augošiem uzņēmumiem ir bezierunu līderis. Cilvēks, kurš ne vienmēr ir autoritāte, taču kuru kolektīvā dziļi ciena un klausa. Tieši tāds cilvēks ir spējīgs ieviest jebkuras, pat visradikālākās izmaiņas biznesā. Šim cilvēkam tic un seko.

Līderība vispār ir tāds biznesa process, kas nav automatizējams un nekādi nevar tikt pārvērsts par sistēmu. Nomainot uzņēmumā līderi, mēs visur novērojam fundamentālas izmaiņas. Tas ir saistīts ar to, ka tikai cilvēks ar gribu ir spējīgs likvidēt pastāvošo kārtību un izdarīt visu citādi.

Man tiešām ir žēl, taču es nevaru sniegt recepti tam, kā kļūt par līderi, es varu vien konstatēt to, vai komandā eksistē spēcīgs līderis, kas būtu spējīgs iznīcināt jebkādus šablonus un palīdzēt jebkuru izmaiņu ieviešanā.

Kā sākt kaut ko mainīt?

Pirmkārt. Pirms ko mainīt, uzdodiet sev vienu jautājumu: “Vai to patiešām ir vērts mainīt?” Savlaicīgi neuzdots jautājums šāda veida gadījumos tāpat beigās novedīs pie mokām. Ja neatradāt argumentus šodien, atkārtojiet jautājumu rīt – un tā katru dienu, līdz argumenti kļūst tik pārliecinoši, ka jebkuras šaubas atkrīt. Pierakstiet šos argumentus, izdrukājiet un piekariniet tos visās redzamajās vietās. Izveidojiet savā datorā tapeti ar šiem iemesliem un nomainiet paroli uz tādu, kas satur galveno no šiem iemesliem. Kādēļ? Jo izmaiņu laikā radīsies tik daudz sarežģījumu, ka visi iemesli vienkārši tiks aizmirsti, un visas šīs lapiņas un tēzes palīdzēs procesa vidū nepārdomāt.

Otrkārt. Piešķirt budžetu un sareizināt to ar divi. Kādēļ? Jo 2018. gadā vēl neviens neizdomāja precīzu un vienīgo pareizo inovāciju ieviešanas ceļu. Inovācijas var radīt konkurences priekšrocības, kas vienkārši “nospiedīs” konkurentus, taču tas noteikti prasīs lielus ieguldījumus, un pavisam noteikti tiks pieļauts daudz dārgu kļūdu.

Treškārt. Kļūt par hiperiniciējošu. Vajag vienkārši sadzīvot ar domu par to, ka visi jaunieviesumi nevienam citam, izņemot jūs, nav vajadzīgi. Tas ir, tie ir vajadzīgi visiem, taču neviens to tiešām nesapratīs. Kamēr šīs pašas izmaiņas neradīs uzskatāmus rezultātus, tikmēr visi procesu sabotēs.

Un pēdējais. Apbruņoties ar pacietību. Es saprotu, ka rezultātu gribas iegūt jau vakar, taču izmaiņas pieprasa vienkārši kolosālu pacietības daudzumu. Nāksies samierināties ar stulbumu, analfabētismu un pārmērīgu emocionalitāti no to cilvēku puses, kurus šīs izmaiņas skars.

Saistītie raksti

Atstāt komentāru